pirmdiena, 2016. gada 31. oktobris

Saulrieta krāsās, saulē un vējā



Alize Kidmohair Royal Missisipi (62% kid mohair, 38% Polyamid) color 4008, 50g (500m) raiba ar lielu krāsu soli, neizlietoju visu, palika vēl pāri nedaudz
Noro Flower Bed  (silk 35%, mohair 35%, wool 30%) color 1337, apmēram 50g zilos toņos
Soft Dream by BBB Filati (70% kidmohair, 30% silk) color 6802, color 7441, 25g (200m)*2 gabalas (zila un oranža)
 
Adāmadatas Nr.4 (varēju gan izvēlēties rupjākas... Nr.5  vai 6), divi kabeļi un savienotājs
 
Labs noskaņojums, pacietība, saule un dienasgaisma.... 


Pats sākums bez saules, vēss un pārāk zils.... bet oranžais lieliski atdzīvina.


Sāku ar trīs valdziņiem uzmetumā, adīt tikai labiski (rievotais adījums)

12 kārtas zilā kidmohēra + raibā kidmohēra
(dubultā salikts pavediens, katrā !!! kārtā (kārtas sākumā un beigās) no viena valdziņa izada divus valdziņus)
 
6 kārtas Noro
(pavedienus nost negriežu, bet vienmērīgi stiepju līdzi pa adījuma vienu pusi)
 
6 kārtas zilā kidmohēra + raibā kidmohēra
 
4 kārtas Noro
 
6 kārtas zilā kidmohēra + raibā kidmohēra
 
2 kārtas Noro
 
6 kārtas zilā kidmohēra + raibā kidmohēra
 
6 kārtas Noro
 
8 kārtas zilā kidmohēra + raibā kidmohēra
 
4 kārtas Noro
 
4 kārtas zilā kidmohēra + raibā kidmohēra
 
2 kārtas Noro
 
6 kārtas zilā kidmohēra + raibā kidmohēra
 
4 kārtas Noro
 
4 kārtas oranžā kidmohēra + raibā kidmohēra
 
2 kārtas Noro
 
6 kārtas oranžā kidmohēra + raibā kidmohēra
 
6 kārtas Noro
 
4 kārtas oranžā kidmohēra + raibā kidmohēra
 
2 kārtas Noro
 
8 kārtas oranžā kidmohēra + raibā kidmohēra
 
4 kārtas Noro
 
6 kārtas oranžā kidmohēra + raibā kidmohēra
 
4 kārtas Noro
 
4 kārtas oranžā kidmohēra + raibā kidmohēra
 
2 kārtas zilā kidmohēra + raibā kidmohēra
 
2 kārtas Noro (kamolītis izbeidzās!)
 
20 kārtas zilā kidmohēra + raibā kidmohēra (zilā ficīte izbeidzās!)
 
10 kārtas  oranžā kidmohēra + raibā kidmohēra (oranžā ficīte izbeidzās!)
 
 
Gatavas šalles garākā mala apmēram 230cm (apmēram 300 valdziņi), platums līdz virsotnei apmēram 46cm
 

 
Sestdienas garā pastaiga ar Bīno, mežs, saule, vējš, vēls rudens
 
Vējā brīžiem uzplīvo suņa ausis un mans jaunais lakats (drīzāk jau šalle), tagad jau ideālā lielumā, mīksta un silta, pieadīju tomēr vēl gabaliņu, līdz izbeidzās dzija, tieši tā, kā sākotnēji bija ieplānots.
 
Skaistai šallei forša fotosesija!

 



Lai jauka nākamā rudens nedēļa! Iesoļojam novembrī!

svētdiena, 2016. gada 23. oktobris

Šalle, zeķes un Bīno

Nezinu, kur pazudusi mana pacietība. Iespējams, ka drēgnais laiks pie vainas, jo ļoti gribēju sildīties jaunajā šallē... bet nākamnedēļ vēl tomēr nekā. Ar lielu sajūsmu šodien noraucu pēdējo garo kārtu, valdziņu skaits sasniedza jau trīs simtus, uz adatām šķita, ka ir gana liela un gara mana šalle... Traucos pie spoguļa piemērīt un .... aplauzos, it kā ir jau ok, aptīt ap kaklu var ļoti labi, bet es biju izsapņojusi tādu garāku un lielāku, uz virsjakas ārpusē nēsājamu, un vēl smukummezglus tai galos iesiet... pat Marta teica, ka manas šalles un lakati parasti lielāki esot. Nobildēju vien ilustrācijai, lai šeit nav tikai tukšs teksts ar manu vilšanos. Dzijas mirdzumam pietrūka saulesstaru.


Tagad jau adījums ir atpakaļ uz adatām. Tas bija varoņdarbs, izārdīt kidmohēras pēdējo noraukuma kārtu, ārdītājas mani sapratīs, pavediens ar dubultā salikto kidmohēru ķeras, pat ļoti, ļoti ķeras, bet es to izdarīju, un dažas kārtas dienasgaismā jau uzadīju, dzija vēl ir gana, man tikai gribējās ātrāk tikt pie galarezultāta. Šī bija dienas lielā vilšanās! Tik pat liela, kā saules trūkums šajās brīvdienās. Pie šī mīkstā krāsainā adījuma ir patiess baudījums piesēsties un paadīt saulainā dienā. Turpināšu adīt nākamajās brīvdienās, vēl vismaz kādus desmit centimetrus, vai mazliet vairāk.


Bet tālāk par prieku, brīvdienas taču domātas, lai priecātos... vai ne? Kaut arī saule brīvdienās nespīdēja, un man jau pamazām sāk pietrūkt gaismas arī pirms un pēc darba laika, tādēļ atpakaļ pie zeķēm, tās var adīt vienmēr un visur. Šodien iesāku parastās baltās, manam dejotājam drīz koncerts, jaunas zeķes būs ļoti vajadzīgas. Un citi zeķu pāri uz adatām, parasti pirmā zeķe no iecerētā pāra uztop aši, bet otrā nereti iestrēgst un paliek uz adatām nenoteiktu laiku, tad nu jāpabeidz vien būs. Un vienu košu zeķu dzijas ficīti šonedēļ nopirku, tādu pavisam pavasarīgi spirgtu.


Brīvdienu lielākais prieks - garās pastaigas ar manu Bīno, izvēdināta galva, un ne miņas no rudens skumjām, tieši otrādi, pēc darba nedēļas birojā, milzu prieks brīvdienās no sirds izstaigāties pa mežu ar suni, ļauties kopīgai jautrībai ar bērniem, suņuka izdarības brīžiem izsauc jo skaļus smieklus, sabrist kājas smiltīs, saelpoties rudens lapu smaržu, pat dažas vēl jo košas atrast, kādas iedvesmojošas krāsas! Rudens pēdējās lapas šķiet jo īpašas. Un katram savu suni! Uz pasaules būs vairāk laimīgu cilvēku! Es, kaķumīle, esmu patiesi iemīlējusi savu ... suni, ar suņa slapjo auksto degunu, zibenīgo reakciju, netīrajām ķepām un visiem nodarītajiem postījumiem...  Mēs vairs nevaram iedomāties savu dzīvi bez mūsu superaktīvā mīļā bīglu puikas.
 


Bildē iekļuvis ozoliņš ar interesanto vainagu, katrreiz garām ejot, piesaista manu skatienu, un jo tieši tagad, kad mežs jau kailāks kļuvis.


Turpmāk mana smukā suņa bildes un piedzīvojumus varēs apskatīt šeit :

www.instagram.com/beaglebino/

Šis ir rokdarbu blogs, precīzāk mana rokdarbnieces dienasgrāmata, lai tad tajā būtu vairāk dzijas, diegu, adatu, krāsas, padomu, iedvesmas, lielību, jaunumu, atziņu.... par rokdarbiem un ... mazāk suņa bilžu. Bet nevaru apsolīt, ka ziņkārīgais suņa deguns nebūs nevienā kadrā, ha, ha...




Bet es atpakaļ pie savām zeķēm, vispirms baltajām un tad visām pārējām nepabeigtajām ... un arī vēl neiesāktajām. Zeķu adīšanas vīruss laikam ir ļoti lipīgs, otro rudeni esmu iekritusi azartā un ļoti krāsainā zeķu adīšanas piedzīvojumā.
 
 
Lai jauka nākamā darba nedēļa!

piektdiena, 2016. gada 21. oktobris

Divdesmitpirmais oktobris

Piektdienas krāsainais kadrs. Iedvesmai, krāsu priekam un siltām sajūtām. 


Patiesībā jau manas zeķītes bija gatavas vakardien, šī ir vakardienas vakara telefonbildīte. Tumšie vakari sākas, ai, kā man negribas to tumsu... Šīm zeķēm ielokāmie galiņi mazāk, kopā pa abām 50 gabali. Dzija no piecām ficītēm, pāri palikušajām no citiem darbiem. Divas krāsainās zeķu dzijas un trīs (koši sarkans, gaišāk sarkans un oranžs) vienkrāsainās vilnas dzijas (ar sastāvu kā zeķu dzijai). Valdziņi 15*4, zeķu adatas Nr.2, izmērs 38 - 39. Vēl tikai jānogludina un jāvelk kājas. Bet tas jau patīkamais piektdienas vakara darbiņš... 

Lai jaukas brīvdienas!

svētdiena, 2016. gada 16. oktobris

Saulrieta krāsās

Skatoties uz šī adījuma krāsām, atmiņā nāk saulrieta krāsas vasaras beigās, mans septītais stāvs ir ideāls to vērošanai, kaut ik vakarus, kaut nejaušs skats pa logu un iespaidīgs krāsu prieks... No kastes izņemta vientuļa, raiba Alize Kidmohair Royal Missisipi ficīte, gadus trīs vai četrus atpakaļ nopirkta, vēl mazs kamolītis Noro zilos toņos, kas palika pāri no pēdējās adītās jakas un divas (oranža un jūraszila) kidmohēras Soft Dream by BBB ficītes, pirktas karstā vasaras dienā par puscenu, mazliet drosmes to visu samiksēt, superviegls musturs.... un top šalle. Kidmohēras pavedieni salikti dubultā, adatas Nr.4, adu tikai labiski (veidojas rievotais adījums), katras kārtas pirmo un pēdējo valdziņu dubultoju, ļoti straujš pieaudzējums uz abām pusēm. Pagājušaja rudenī ko līdzīgu adīju no vienas košas zeķu dzijas ficītes. Šoreiz adījums supermīksts, tīro krāsu košums šādā mikslī slāpējas, strīpas veidoju pēc sajūtām, zilo apakšājo daļu uzadīju sestdienas brīvbrīžos, bet oranžo daļu šodien, svētdien, augšdaļa iespējams būs atkal vairāk zila, šalles lielums atkarīgs no dzijas daudzuma, adīšu, kamēr visas ficītes beigsies.










Vēl neuzadītās zeķes brīvdienās pārvietojās uz kasti, noslēpās no mana aktīvā Bīno, tāpat kā visas citas svarīgās lietas, vai nu kastēs, vai augšējos plauktos... Bīno piestāv minimālisms, ha ha... un garas pastaigas mežā, pēc tām es varu netraucēti paadīt... un visi laimīgi! Nākamā būšot saulaina nedēļa. Lai prieks to izbaudīt!

piektdiena, 2016. gada 14. oktobris

Lapas krāsainās...

Ar patiesu prieku šonedēļ pavisam lēnām adu šīs nākamās strīpainās zeķes, visas košās rudens krāsas sabirušas manās zeķēs, un tām būs vēl sarkans papēdis! Sen neesmu adījusi abas zeķes vienlaicīgi, jo rudens krāsu raibās dzijas pamaz, zeķu pāris gan sanāks, bet vēlos vienmērīgi visu šo raibumu pa katru zeķi izstiept. Varbūt arī tādēļ šķiet, ka mans temps ir lēns, bet varbūt tieši otrādi, speciāli gribu šo košumu ilgāk adīt? Nu vismaz tikmēr, kamēr salna ziedošās rozes parka dobē nokodīs pavisam. Esmu pozitīvi uzlādēta no lapu dzeltenā visapkārt, mani šī saulainā zelta rudens nedēļa ir ļooooti iedvesmojusi... nākamajiem lielajiem darbiem!







Kādas nepārspējamas krāsu kombinācijas visapkārt! Un cik forši, ka telefons ļauj retumis šo gaistošo skaistumu dabā piefiksēt, notvert un iekonservēt, lai arī vēlāk, iedvesmu meklējot tumšākā laikā, varētu par to papriecāties. Esmu ievērojusi, ka rudens krāsas ir nedaudz atšķirīgas no gada gadā, kā arī nav vienādas dažādās vietās. Kāds sensacionāls atklājums, ha, ha... nē, dvēseles noskaņojums arī ir mainīgs...  Kaut vai konkrēta kļava aiz loga, šogad lapas sarkanā krāsā sakrāsojušās citos koka zaros nekā pagājušajā gadā. Un tieši šim kokam šoruden sarkanās krāsas lapās ir šķietami vairāk nekā citugad. Bet dzelteno jau vienalga nepārspēt! Vai jau salasījāt šī rudens skaistākās lapas un ielikāt kādā vecākā grāmatā nospiest? Rudens krāšņais piedzīvojums turpinās! Lai jaukas brīvdienas!

svētdiena, 2016. gada 9. oktobris

Oktobrī - arī zeķes, strīpainas!

Turpinu zeķoties! Pašlaik manā atvilknē jau daži gatavi jauni zeķu pāri. Un uz visām zeķadatām arī pa iesāktai zeķei... turpinu adīt. Krāsaini, priecīgi, ērti, gana ātri un var paņemt līdzi - rudens! Zeķu laiks!
 



 
 

Adatas Nr.2, valdziņi 15*4, pamatā adu pamīšus kārtām no divām raibajām dzijas ficītēm, šos abus pavedienus negriežu nost visas zeķes garumā, bet rūpīgi pārstiepju pa adījuma kreiso pusi, ik pa laikam ieadot divas vai trīs kārtas no vienkrāsainās ficītes (tumši zils vai gaiši zils, vai bāli dzeltens), vienkrāsainos pavedienus gan nogriežu un tādēļ zeķes kreisajā pusē paliek diezgan daudz galiņu. Saskaitīju - pirmajai zeķei ielocīju 30 dzijas pavedienu galiņus, it kā tas jau nav daudz, kaut gan nezinot šo informāciju, škiet, ka zeķes adītas vienkārši no raibas zeķu dzijas, nu... tā kā parasti, ņemot fices pavedienu un adot. Bet nekā! Nav strīpu ritma, kas atkārtojas... Šīs ir ekonomiskās zeķes - adītas no zeķu dzijas ficīšu atlikumiem.... Otrai zeķei nesaskaņoju strīpas vienādas ar pirmo zeķi, bet vienkārši adu, tāpat sanāk raibi, strīpaini un smuki! Un gudrāk veidoju strīpas, vairs tikai 21 ievelkams galiņš. Gatavs! Labā un kreisā puse.


Un iesāktas nākamās ekonomiskās strīpainītes, strīpas visur, burtiski iedvesmo strīpām jaunais Verena žurnāls, 5/16, vācu valodā. Ja mājās krājumos būtu kāda piemērota dzija, sāktu jau šodien kādu strīpainu džempīti adīt.... bet nav, tādēļ jāpaciešas līdz veikala apmeklējumam. Man ir aizdomas, ka par strīpām nepārdomāšu, ļoti patīk!
 






 
Un kā lai neuzrakstu par savu mīlulīti Bīno....viņš piedalās it visur.... arī šodienas fotosesijā, gan netīšām, gan tīšām, gan arī kā modelis pozā, gan skriešus, aulekšiem un ar smiltīm, lapām pa gaisu un beidzot noguris arīdzan...
 


Novērsos uz mirkli, un mana dzijas ficīte jau nočiepta... kaut gan Bīno ļoti labi ir iemācījies vārdu NEDRĪKST, bet ja neviens neredz, nē, kaut gan zin, ka es tepat vien, tik ar muguru, tātad speciāli, lai kadrā ietiktu, ha, ha... ar Bīno mūsu dzīve ir pilna ar pārsteigumiem! Ļoti interesants kājai pieguļošs zeķes musturs, iekrita acīs kādā blogā ar visu linku uz bezmaksas aprakstu un shēmu, 16 valdziņi uz vienas adatas, atlika vien dziju piemeklēt un uzadīt, otra zeķe vēl uz adatām, top...


 




 
Manam Bīno nākamnedēļ paliks septiņi mēneši, liels un smags kļuvis, klēpī varu noturēt vien uz svariem kāpjot... 14 kg.  Pirms sunīša ienākšanas mūsmājās, es biju izdomājusi, ka mīlulītim uztamborēšu no rupjas vilnas dzijas paklājiņu, ha, ha.... lai jau tas vien paliek sapnis... pašlaik tas ir nereāli, jo tiek grauzts viss... kam vien tiek klāt. Pat speciālās zooveikala mantiņas jau pēc dažām stundām iegūst ļoti bēdīgu izskatu... Bet es turpinu zeķoties!  
 
Jauku zelta rudeni!
Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...