svētdiena, 2014. gada 14. septembris

Svētdienas krāsu prieks

Pirmā krustiņatskaite mūsu krustdūriena projektā Otrā Elpa 2014 rudens klāt, pie krustiņošanas pieķēros vien piektdienas pēcpusdienā pēc darba, sākumā diezgan negribīgi un ar pamatīgu sevis piespiešanu sākt šūt pirmos krustiņus pēc lielā vasaras pārtraukuma, nu gluži kā uz skolu pēc brīvlaika. Bet ar katru izšūto krustiņu mana nepatika mazinājās, mazinājās, līdz iestājoties tumsai, es jau biju gatava krustiņot un krustiņot... ar prieku. Krustiņošanas prieks turpinājās gaismā sestdienas rīta agrumā, kamēr vēl bērni guļ un vēl mazliet līdz pusdienlaikam, tad jau nākamās brīvdienu rūpes un vēl kaudze visādu darīšanu un pienākumu, kas dienas gaitā mijās arī ar man tik tīkamo dzijas veikala apmeklējumu, ha, ha... sanāca doties uz veikalu pēc horeogrāfijas apaviem Stabu ielā, bet garām jāiet Elīzei, tai pašai, kurai nosaukumu neatminējos, mazliet iepirkos, turpat blakus arī Otrās elpas veikaliņš, īsts brīnums... krustiņošanas priekam atlika vēl pāris stundas sestdienas pievakarē. Svētdienas rīts īsts iedvesmas rīts, pilna gulta ar jaunajiem kamoliem, pārlapojot jaunos adījuma žurnālus, vairs lāgā nevilka atpakaļ pie krustiņiem. Jaunā rudens Verena tik koša, sarkanā rudens topa krāsā, sarkano vilnīšu šalle un džempītis turpat blakus, mmm ...., mani mīļie vilnīši, tik krāsainas zeķes, neviļus pieķeru sevi pie domas, ka man taču šo krāsu dzijas ficītes pāris iepirkušās, nē, tomēr oriģinālā mazliet rupjāka tā paša zīmola dzija. Izlasu arī adītājas krīzes plānu un sev par prieku secinu, ka raksta ilustrācijā tā adītāja tomēr neesmu es un arī raksts nav par mani, jo man ir iesākti un līdz galam nepabeigti projekti, bet to tiešām nav daudz, es esmu procesa baudītāja, tātad, tie padomi, pareizāk plāns ar septiņiem punktiem man nebūs aktuāls. Jaunajā krustiņžurnālā CrossStitcher issue 283 mani uzrunā Kaffe Fasset bag, krustiņotais somas motīvs īsti manā gaumē, tik lielisks, košs un krāsains, noteikti to uzkrustiņošu, piemēram, ziemā, lai kārtīgi un no sirds izplosītos ar krāsām. Mazliet tomēr svētdienas gaitā pakrustiņoju, nedēļas gaitā sašūto krustiņu skaits būs atrodams krustdūriena forumā, bet manas domas riņķoja ap adāmprojektiem, jakai apdares detaļa vēl joprojām nepabeigta, rudens košajai šallei darbdienu vakaros uzadu vien pāris kārtas, pietrūkst man brīvā laika manām iemīļotajām nodarbēm... šodien pie rotaļlaukuma uztapa dažas bildītes ar manu zirnekļmammas džempīti mugurā un spožo šodienas sauli sejā, bet kamēr puikas pa šļūcamkāpamuzpariktēm ložņāja un puiku lietas risināja, es vienā mierā uz soliņa iesāku līdzpaņemto dzijas ficīti un iemēģināju manas jaunās (tikko nopirktas) Clover bamboo zeķu adatas, jo uz visām pārējām zeķu adatām vēl pa nepabeigtam cimdiņam no pagājušās sezonas... Tālāk telefonbildes:












Krāsainu nākamo rudens darba nedēļu!

2 komentāri:

Alise teica...

Pilna gulta dziju! O! tas ir iespaidīgs rokdarbnieces dienas sākums!
Man žēl, ka līdz manai pusei Verena nonāk tikai oriģinālā valodā...un kādu fifīgu modeli vāciski, man tomēr grūti atkost.
Es gaidu savu vīriņu no ASV. Pa telefonu jau teica, ka vedot man 10gb Clover tamboradatas, katru savā krāsā! Super dāvana!
No žurnāla lapām manas acis piesaistīja jauns pečvorka variants! Intersants!
Bet tavs zirnekļmammas džemperis ir kaut-kas fantastisks! Izskaties ļoti labi!!!

ceita teica...

Alise, paldies!
Man patīk Verenas vāciskais variants, es vācu valodu esmu mācījusies un labajos senajos laikos nemaz citā mēlē tie žurnāli nebija, nācās vien atkost no vācu valodas, bet Narvesenā oriģinālā Verena ir dārgāka un kamdēļ pirkt dārgāko, ja lētākais krievu variants arī ir ok, tik biku vēlāk nopērkams.
Super, 10 gab. Clover, laimīgā!!!

Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...