Vāģu māja uzbūvēta (kopprojekta otrā posma atskaite)

Mēs to paveicām!

21.04.2012.

Visas mājiņas detaļas ir uztamborētas, fotogrāfijās viena mājiņas puse un otra puse.  Iekšpuses stiprinājumam tomēr nopirku biezo filcaudumu, audumu veikalā, audums vienu metru plats, ņēmu 32 cm, tieši mājiņas garumā.  Samaksāju ap diviem latiem, bet vēl gabaliņš palika pāri. Nopirkām arī podziņas, mazās mašīnītes tiek piešūtas kā durvju un logu rokturi (Martas ideja, tā dzima jau veikalā), lielās pogas mājiņas aizdarei vēl nav piešūtas, atstāšu to darbiņu nākamajam posmam, tāpat arī rokturis vēl jāpietamborē. Pašu rokturi gatavo Marta, vēl nav gatavs, tātad arī tas būs nākamā posma darbiņš.

Ņemu katras detaļas abas notamborētās pusītes, satamborēju tās kopā, atstājot neaiztamborētu vienu īsāko malu, pa to ievietoju pildījumu- vienu slāni biezo filcaudumu un vienu loksni plastmasas vāku materiāla. Tad aiztamborēju pēdējo detaļas maliņu. Tā sagatavoju visas septiņas detaļas, vakarā pie tv, aizsēdējos gan līdz kādiem vieniem naktī, bet ļoti gribējās sagatavot kaudzīti ar gatavajām detaļām, lai no rīta turpinātu būvēšanas procesu.

Detaļu kaudzīte:

22.04.2012.

Sāksim būvēt! Palīgu netrūkst, tas ir labi, jo ik pa laiciņam vajag pasniegt sarkano vai brūno dzijas galu, tad atkal sķēres, tad mazliet pieturēt utt…

Šī procesa daļa ir pati atbildīgākā, jāseko līdzi, lai satamborējuma vieta būtu vienmērīgi stingra, līdzena, jāmaina dzijas krāsas, jo jumta daļu tamborēju ar tumši brūno, bet pārējās mājas detaļas ar sarkano dzijas pavedienu. Izdodas ļoti labi, bet neesmu paredzējusi vienu lietu, proti, mājas jumts no dzijas svara nedaudz ieliecas, jo jumta detaļa ir tainstūra formas, šādas problēmas nebūtu, ja es izvēlētos mājas kubisko formu ar kvadrātveida jumtu. Neskumstam par to, jo ideja dzimst ātri, veiklā Marta ir atradusi tukšu virtuves dvielīšu rullīti, man atliek tikai piegriezt vajadzīgo garumu un leņķi, tad apšuju to ar zilu plāno filcaudumu, superīga atbalsta kolonna sanākusi! Nespēju vien nopriecāties par bērnu izdomu!

Sekojot  Vāģu žurnālu padomiem, Marta ir izgatavojusi Jančukam numura zīmi, bet Mārtiņš savējo ir zīmējis pats. Izdevās gan varen liela, bet darbojās patstāvīgi, atrādot vien mums pārējiem galarezultātu. Malacis!

Un tagad pats galvenais posms- spēlējamies ar uzbūvēto jauno vāģu māju! Spēles gaitā izdomāsim kādu jaunu dekorāciju, strīdi par mājas iekārtošanu nerimstas, bet tas jau pieder pie lietas, jo māja tikai viena, bet personības veselas trīs.

Šīs mājas tapšanai bija nepieciešams:

Daigas aicinājums kopprojektam  īstajā laikā

Idejas (mājas vīzija), priekšmeti iedvesmai, tai skaitā kaudze Vāģu žurnālu

Tamboradata, lāpāmā adata, sķēres

Sarkanā dzija (akrils)-  3 ficītes  pa 100g,

Brūnā dzija (merīnvilna)-  1,5 ficītes pa 50g,

Raibā zeķu dzija (vilna)-  1 ficīte 50g,

Zilā dzija un melnā dzija (vilna)-  pārpalikumi no zirnekļsegas

Mapes-  3 gabalas

Biezais filcaudums 32 cm*1m

Mazliet aidas,  adatiņa izšūšanai,  izšujamie diegi DMC,  tambordiegi

10 dažādas podziņas (vēl visas nepiešuvu)

Krepppapīrs, dažas vecas riepas, dvieļu tukšais rullītis, plānais filcaudums

3 jauki un gudri palīgi!!!

Un nedaudz vairāk par nedēļu kopā darbošanās prieks

Uz tikšanos trešajā kopprojekta posmā!

Lai jauka nākamā pavasara nedēļa!

Vāģu māja I- papildatskaite (kopprojekts)

Mani bija pieveicis gripas vīruss, tādēļ trīs dienas tik vien spēju, kā vārgi noraudzīties uz kamolu pusi, gandrīz nedēļa izsvītrota no manas apzinīgās dzīves, neciešu slimot.

17.04.2012.

Iedvesmojoties no Vāģu glāzēm, izšuvu uz maza 18 aidas gabaliņa burtiņus, pilsētu nosaukumi latviskoti, lai Mārtiņš varētu pats tos izlasīt (patreiz aktīvais burtošanas periods). Šuvu ar DMC diedziņiem, alfabētu izmantoju no mana nepabeigtā krustiņdarba.

19.04.2012.

Burtiņi izgriezti un aptamborēti, patreiz novietoti uz mājiņas grīdas detaļas, bet paredzēti kā sienas dekorējums, piešūšu pie sienas detaļas, bet tā vēl jāuztamborē.

20.04.2012.

Šodien jūtos nedaudz labāk, darboties prieks atgriežas, slimība atkāpjas, saveidoju logus un durvis, piešuvu sakrustiņotos uzrakstus, pat puķi uztamborēju. Mārtiņš bija šokā- kāpēc Makvīna mājai puķe un vēl tik liela?!! Šim teikumam sekoja izteiksmīgs kritiens, it kā ģībstot.... Mēs ar Martu steidzām paskaidrot, ka nepieciešams ir arī kāds romantiskais stūrītis, kurā Zibenim ar Salliju satikties, tā puķe ir par prieku Sallijai radīta. Un tad dzima ideja par puķu dobi pagalmā, Gunis to kops un laistīs. Aši tika atrasts pagalam salauzts traktors, tam norauti aizmugures riteņi, tiem noņemtas riepas un uz priekšu! Bērni čakli darbojās un saražoja kreppapīra puķes riepu dobēm. Es tikmēr uzfotografēju kādu jautru bildīti.

Citāda māja (tās nav visas gatavās detaļas, ir vairāk uztamborēts):

Riepa un puķītes, kamēr fotografēju, uztapa vēl arī puķītes otrai riepu dobei.

Kā redzams, arī vecmāmiņas kvadrātiņi der mūsu mājiņai, došos tālāk tamborēt vēl pēdējās mājas detaļas, manējie aktīvi pārlapo Vāģu žurnālu kaudzīti un ģenerē arvien jaunas idejas mājas iekārtojumam. Esmu mazliet atpalikusi no kopprojekta grafika, bet  mani čaklie palīgi jau rosās kādā no nākamajiem posmiem. Kopā ir spēks!

Vāģu māja I (kopprojekts)

Kopš izlasīju Daigas blogā

Daigas soma

ziņu par kopprojektu

Darām kopā ,

mūsmājās ir īsta ideju vētra. Kā jau rakstīju Daigai komentāros- "pirms nedēļas bērni bija izdomājuši no tukšas kurpju kastes būvēt vāģiem pitstopa māju, bet diemžēl bija beidzies mājās sarkanais aplikāciju papīrs un tādēļ iecerēto nerealizēja. Tavu projektu es atklāju tik pareizā laikā, kad domas par mašīnu māju vēl virmo mūsmāju gaisā."

Kopprojektā Daiga aicināja šūt kopā leļļu māju, bet es patreiz esmu palikusi bez savas šujmašīnas, tādēļ pieteicos uztamborēt māju. Mana vēlme tika akceptēta. Daiga, paldies! Bariņā jautrāk un interesantāk!

Un tā  beidzoties spraigākajai domu apmaiņai un diskusijai par vāģu mājiņas izskatu un izmēriem piektdienas vakarā, apskatot interneta plašumos neskaitāmas pašgatavotās leļļu mājas, manējie gandrīz sastrīdējās, jo  pēkšņi vajadzēja māju arī Sylvanian femilīs dzīvnieciņiem, spaidermenim utt. Nekā nebij, man tikai divas rokas...  Mana māņticība neļāva sākt jaunu projektu tik divdomīgā datumā un piektdienā, tādēļ vakarā nodevāmies kopīgai  ideju ģenerēšanai. Atradu plauktā 1992. gada tamborgrāmatu ar dažādiem tamborējumu rakstiem, dažus no tiem noteikti izmantošu mājas detaļām.

1.posms- piegrieztne un detaļu sagatavošana.

Man noteikti vajadzēs ilgāku laiku šim posmam nekā sākotnēji kopprojektā ieplānots, jo es mājas lielākās detaļas tamborēšu. Dzija sameklēta, stiprinājuma materiāls arī, idejiski māju redzu acu priekšā, piegrieztne ar maniem izmēriem sagatavota, palīgu arī netrūkst. Piemēram, Marta patreiz tamborē pīnīti, vajadzēs ļoooti garu, jo no tās iecerēts gatavot rokturu konstrukciju, Mārtiņš ģenerē arvien jaunas idejas mājas jumtam, mājas krāsai, pagalma iekārtojumam utt, Jančuks spēlējas ar vāģīšiem, ik pa laikam atrodot kādu nejauši noslēpušos mašīnīti un veiksmīgi tik pat nejauši noslēpjot citu mašīnu, darba duna mūsmājās.

Sākums 14.04.2012.

Sagriezu reiz nopirktās 3 kancelejas mapes ar tādu aprēķinu, lai pietiktu stingrā materiāla pildījumam visai mājiņai, tādēļ mājiņas izmērs tomēr ir atkarīgs no mājās esošajiem izejmateriāliem. Skaistās sarkanās tievās gumijiņas neizmetu, man ir aizdomas, ka tās noderēs mājiņas aksesuāriem, arī atgriezumus no mapēm pagaidām atliku, varbūt noderēs darba gaitā.

15.04.2012.

Tamborēju mājiņas sienas pirmo detaļu, sākumā uztamborēju paraudziņu, lai sarēķinātu vajadzīgo platumu, šoreiz speciāli izvēlos tādu tamboradatu, lai tamborējums būtu blīvs, tātad Nr.3,25. Saņemu pirmo kritiku, esot pārāk raibs... Marta atradusi tamborgrāmatā žakarda musturu, kas atgādina ķieģeļu rakstu. Mazliet par vēlu, jo esmu jau iesākusi ar savu izvēlēto musturu. Nu, nu, patiesībā ļoti grūti atturēties no ciku cakiņām, radīt māju Sylvanian femilīs dzīvnieciņiem noteikti būtu vieglāk. Sameklēju interneta plašumos musturu mājiņas jumtam, vairākus rakstus mājiņas tapšanas procesā izmēģināšu tamborēt pirmoreiz. Vienkāršāk būtu ņemt un notamborēt vienkrāsainu taisnu gabalu ar parastajiem stabiņiem, bet es vēlos piedzīvot interesantāku procesu.  Kaut ko tik neprognozējamu tamborēju pirmoreiz, laikam pavasara trakums! Grūtākais, šķiet,  būs visas detaļas beigās sadabūt kopā.
Bērniem šodien top arī smurfu zīmējumi, starp citu, smurfu mājiņas arī esot nepieciešamas, fantāzija lido... Kāds aizraujošs kopprojekts! Internetā kopā ar radošajām projekta dalībniecēm, mājās kopā ar lieliskajiem ideju ģeneratoriem- bērniem.

Salīmēju ar skoču piegrieztās detaļas no mapes, lai bērniem būtu priekšstats par mājas lielumu, satilps tajā gana daudz mašīnas no vāģīšu kolekcijas, vienā no bildēm pierakstīju klāt izmērus cm, uztamborētās detaļas gan tajā bildē neatrodas īstajās vietās.

Smurfisks sveiciens no Mārtiņa:

Līdz vakaram esmu uztamborējusi abas jumta pusītes un divas ārējās sienas detaļas, tātad kopā tās ir četras detaļas no četrpadsmit nepieciešamajām. Nākamnedēļ turpināšu tamborēt lielās detaļas, tad arī būs nākamās bildītes. Man šķiet, ka sākums tāds ir pavisam izdevies!

Lai jauka nākamā darba nedēļa!

102 puķītes

No japāņu puķītēm atpakaļ pie segas puķītēm, šodien segai ir 102 gatavas puķītes, esmu izmazgājusi un satinusi kamolos otro igauņu vilnas ficīti, mazliet citos tumšākos zaļajos toņos, turpināšu tamborēt apkārt šim gatavajam taisnstūrim tumšākās krāsas puķīšu fonu. Esmu izlēmusi, ka šī būs lielā sega, jo tamborējums ir diezgan viegls un krāsainās vilnas dzijas man vēl ir tik daudz. Man ļoti patīk tamborēt puķītes!

Nākamajā fotogrāfijā mans tamboris uz foršā pagalma soliņa, vēl jau nekāds iespaidīgais lielums nav, tas nozīmē, ka darba līdz galarezultātam vēl daudz.

Tagad tamborsegu nolikšu uz laiku malā, jo piedalīšos kādā interesantā un radošā kopprojektā, bet par to nākamajā bloga rakstā.

Jaukas brīvdienas!

Lieldienu brīvdienas

Priecīgas Lieldienas!

Brīvdienās bijām laukos, šoreiz datoru atstāju pilsētā, tāpēc tagad jāapbruņojas ar pacietību, lai izlasītu visus jaunumus.

Liels paldies par jaukajiem komentāriem Mārtiņa zirnekļsegai!!!

Lieliskas brīvdienas, nepieredzēts laika apstākļu kontrasts, pavasarīgs noskaņojums. Fotoaparāts gan man bija līdzi, fotogrāfijas ar sniegu tapušas Lieldienu rīta agrumā, saulainās bildītes- šodien.

Šajās brīvdienās vairāk rosījos pa virtuvi, bet vienalga bez rokdarbu prieka brīvdienās neiztikt. Turpināju nesteidzīgi tamborēt japāņu puķīšu aizkarus, pirmo gabalu pagaidām atliku malā, iesāku otru gabalu, lai līdzīgi iztamborētu visu paredzēto dziju.

Aizkaru lielums būs atkarīgs no dzijas daudzuma, izdomāju arī, kā uztamborēt 1/2 no japāņu puķītes, tādas puspuķītes būs nepieciešamas aizkaru augšdaļai. Tai tamborēšu vēl klāt taisnu maliņu ar caurumiņiem, esmu izdomājusi arī stiprināšanas veidu- piesiešu pie aizkaru rimbuļiem ar dzeltenām lentām.

Pielaikoju aizkaru gabalu logam, patreiz garums ir līdz palodzei, gribētos tomēr garākus. Darba vēl daudz līdz galarezultātam.

Brīvdienās biju uzvilkusi puķainas dārza čības, musturā tik pieskaņotas manam tamborējumam. Nevarēju tās nenofotografēt:

Un vēl dažas saulainas fotogrāfijas:



Pavasaris ir klāt! Par spīti Lieldienu rīta sniedziņam, šorīt sasalušajai zemei un vēl ne tik siltajam vējam. Ļoti pavasarīgs kadrs:

Pavasarīgi saulainu nākamo darba nedēļu!





Mārtiņa jaunā sega

Es mīlu brīvdienas! Šorīt piesēdos pie nepabeigtās segas un aizsēdējos līdz finālam. Pabeidzu, lēnā garā, jaukā brīvdienas noskaņā, pavisam segā šodien ielocīju vairāk nekā simts diegu galiņus. Mārtiņš laimīgs! Es arī, jo pabeigts vēl viens agrāk iesāktais darbiņš. Visgrūtāk bija pabeigt tamborēt pēdējās garās melnās kārtas, bet visam savs laiks, arī melnajam.

Segas aptuvenais diametrs 150 cm.

Šī rīta kadrs, turpinu tamborēt pēdējo kārtu ar mezgliņiem, patiešām pēdējo, jo tas melnais manu darbošanās prieku solās apslāpēt.

Bet vēl zirnekļtīkla skelets segai jāuztamborē, saliku melno dziju divās kārtās, lai tamborējums būtu reljefāks. Dzijas pavedieni ar vienu roku darbojas zem segas, bet otra roka ar tamboradatu virspusē, jātamborē pīnīte ļoti vaļīgi, lai nesavilktu gatavo tamborējumu krokās. Un tā visus divpadsmit starus, tātad katrai pīnītei veidojas divi pavedieni, uzsākot tamborēšanu, un divi pavedieni nobeigumā.

Kreisā puse vidusdaļai pēc pīnīšu uztamborēšanas, tik daudz pavedienu:



Un kreisā puse pēc dzijas pavedienu ielocīšanas, smuka kreisā puse:

Segas labās puses vidusdaļa, tīkls izveidojies izteiksmīgs, kaut gan pīnītes tamborēšana pa virsu jau gatavajam tamborējumam sagādāja diezgan lielas neērtības, sega izmēros pieklājīgi liela, rokas koordinēt abpus segai grūti, bet rezultāts ir pielikto pūļu vērts, biju pacietīga, un vēlme šodien pabeigt segu  manu pacietību tikai vairoja.

Segas maliņu aptamborēju ar mezgliņiem, lai tamborēšanu ar melno dziju paātrinātu, vienai kārtai satamborēju caurumiņus.

Tīklā kāds jau noķerts!







Segas aprakstu atradu googlē,

šeit

Es tamborēju savai segai dažas kārtas vairāk nekā aprakstā, nobeiguma maliņa arī pārveidota. Iespējams, ka gatavā sega lietošanas laikā vēl mazliet pastiepsies izmēros, tamborējums ir mīksts un diezgan vaļīgs. Segas īpašniekam augot, iespējams tamborējumu turpināt, bet mainoties varoņiem, to vienmēr varēs izjaukt. Atgādināšu, ka sarkanā dzija ir ārdīta, bet lietota gan nav.

Esmu lepna par galarezultātu, izdevies rokdarbs!

Jaukas brīvdienas!

72 puķītes ... sniegā

Rīga, agrs pirmdienas rīts, plkst. 7.15

02.04.2012.

Mans mīļais pagalma soliņš pa nakti apsnidzis, mans plāns ir izgāzies- nofotografēt brīvdienās satamborēto agri no rīta pirms darba neizdodas, bet patreiz segai satamborēti 72 motīvi. Ja segas lielumu izvēlēšos lielajai gultai, tad pietrūks zaļās fona krāsas. Tieši šo toņu zaļais manā dziju kastē vairs nav, bet vakardien izmazgāju tumšāku zaļo krāsu raibo igauņu vilnas dziju, izlēmu, ka visapkārt esošajām puķītēm turpināšu tamborēt fonu ar tumšāku krāsu, vajadzētu izdoties.

Manas pēdas rīta agrumā:

Skats uz soliņu no balkona loga:

Jauku darba nedēļu!